Sekta

Tiem, kas ir interesējušies dziļāk par notiekošo pasaulē, nav noslēpums, ka jebkuras varas struktūras, vai tā būtu valdība vai finansu organizācija, apakšā atrodas kāda maza, slepena grupiņa vai grupa, ar kuras līdzekļiem un kuras interesēs tad arī darbojas šī struktūra.

Zinātāji zin sacīt, ka tieši masoni bija tie, kas izkārtoja Latvijas neatkarības atgūšanu, un ja mēs meklējam masonu biedrības locekļus valdībā, vajadzētu papētīt fotogrāfijas, kas uzņemtas otrās Latvijas brīvvalsts pasludināšanas sanāksmēs. Kāda ir tieši šīs ložas darbība Latvijas neatkarības gados, informācija diez vai jebkad parādīsies avīžu slejās, tādēļ spriest par tās raksturu, pozitīvu vai negatīvu, mums nav lemts. Man ir bijušas privātas tikšanās ar cilvēkiem, kuri atklāti nēsā masonu simboliku un ir aktīvi sabiedriskajā sektorā, taču šo cilvēku darbību es vairāk saskatu kā vērtīgu, nevis kaitējošu.

Arī citur pasaulē aiz lielām revolūcijām un valdībām ir stāvējušas slepenas organizācijas.

Biedrība Tūle (Thule-Gesellshaft) Vācijā stāvēja aiz Nacionāl Sociālistiskās Darba Partijas, jeb īsāk vienkārši Nacistiem, un ar dziļu noslieci uz okultismu. Tik dziļu, ka ir grūti atšķiramas Hitlera mīmikas, žesti un histēriskā balss no Alistera Kroulija, pašpasludinātā melnās maģijas augstā priestera uzstāšanās, kurš pirmoreiz publiski atklāja daudzus maģiskus rituālus un to nozīmi. Ja mēs meklējam izcelsmi faktiski visai Nacistu ideoloģijai, mērķiem un darbībai, tad tie ir identiski šīs okultās grupas ideoloģijai, mērķiem un darbībai, tikai ārējā, aizsegtākā formā.

Taču Thule iedīglis neizsīka līdz ar Trešā Reiha krišanu, tas uzdzina asnu Amerikā, Jēlas universitātes pagrīdē, tās spožakajos prātos, izveidojot tur savu klonu, liekot studentiem izdzirdēt no aizmugures “The Scull and Bones. Yes or No.” Un, atkarībā no atbildes, jauniesaucamais vai nu izgāja cauri daudziem melnās maģijas rituāliem, vai arī palika starp nezinātājiem ārpusē. Kad Džordžam Bušam tika atklāti preses konferencē pavaicāts, vai viņš sastāv biedrībā “Galvaskauss un Kauli” (Scull and Bones), viņš smiedamies atcerējās savas trakulīgās jaunības gadus un izdzerto alkahola daudzumu, taču šī biedrība nekad viņu nebija aizmirsusi, tāpat kā citus augstāko posteņu ieņemošos savas biedrības biedrus, kuri visi kopā plostoja uz tai piederošās Briežu salas (Deer Island). Uz šīs pašas salas tika arī nodibināts ASV ārējās izlūkošanas dienests. Un šis spiegu midzenis nekad nav pārstājis pētījumus un eksperimentus okultisma laukā gan LSD iedarbībā, gan tās analoga Holotropās elpošanas iedarbībā, kas abi nojauc aizsegu apziņai no zemapziņas. Taču nevajag domāt, ka slepenie dienesti nodarbojas tikai ar revolūciju ražošanu ārzemēs. To interese nekad nav mazinājusies par notiekošo pašmājās un tam, kas notiek pašmāju iedzīvotāju prātos, piemēram tad, kad ir nepieciešams gāzt sev par nedraudzīgu kļuvušo Huseina režīmu. Un pasaule piedzīvo netikai 11. septembri, bet arī smadzeņu pūderēšanu Holivudas filmu sērijās, kas slavē atriebību, patriotismu, karu. “Pentawood Militaiment” – ir tāds jēdziens, un apzīmē Holivudas ciešo saistību ar Pentagonu. Ir uzpeldējuši dokumenti no ciešas sarakstes starp šīm abām – kara un izklaides industrijām. Jo mākslai ir milzīga vara pār cilvēka domāšanu, to zināja ne tikai Ļeņins vien.

Taču no notikumiem tālu aiz okeāna atgriezīsimies dzimtenē. Vai mums būtu pamats uzskatīt, ka nevieni organizācijai, slepenai vai atklātai nekad nav bijusi interese un saistības ar Latvijas mākslas sfēru? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs – tā kolekcijas pamatā ir Rērihu biedrības muzejam savāktā mākslas darbu kolekcija ar paša Nikolaja Rēriha darbiem, kā dāvinājumu Latvijas Rērihu biedrībai, kuri tagad ir kā daļa apskatāmi pastāvīgajā muzeja ekspozīcijā, un tiem kā vienīgajiem ir iedalīta atsevišķa istaba. Taču arī šodien interese par Latvijas mākslas telpu okultām biedrībām nav mazinājusies. Šajā sakarā viens stāsts.

2008 gada pavasarī kādu dienu uz savu personīgo pastkasti saņemu piedāvājumu izveidot vāka maketu grāmatai par Agni Jogas tēmu.

Proams, kurš teosofs gan atteiktos no šāda piedāvājuma, un es labprāt piekrītu, taču izsaku vēlmi iepazīties ar materiālu, pirms dot savu gala vārdu.

Un saņemu teksta blāķi, kurā stāstīts par Jaunas Zvaigznes parādīšanos pie debess juma (par to jau kad runāja Helēna Rēriha) un tai sekojošo Apokalipsi šī (2008) gada maija beigās. Tajā ir arī piedāvājums izveidot vienotu Hierarhijas struktūru Rērihu biedrības organizācijās. Viss teksts ir atšķaidīts ar slavas opusu uzrakstītu pirmajā personā.

Taču izlasot dažas tā daļas mani piemeklēja nevis dievbijīgas trīsas Visaugstākā priekša, bet spēcīgas aizdomas par Augstu jēdzienu ļaunprātīgu izmantošanu, principā – bieža parādība Rērihu organizāciju starpā.

Un es atbildes vēstulē izsaku domu, ka ir jāparādās jaunam saistošam posmam starp Brālību un rērihiešu organizācijām. Vai arī kārtējā totalitārā sekta izmanto bailes, lai sadzītu ganāmpulku savos aplokos.

Izrādās (citēju):

“tāds cilvēks ir – pats patiesākais!”

“Narajama ir tas īstais Rērihu lietas Turpinātājs, par kuru Helēna Rēriha runāja savā vēstulē Zinaīdai Fosdikai (???), ka tas piedzims Krievijā 1974. g. Un lūk, viņš ir klāt.”

Un es saņemu linku uz forumu, kur var iepazīties ar paša Skolotāja vārdiem. Vārdi tur spēcīgi, pārliecinoši. Un lūk, es piekrītu veidot maketu vākam, tikai izsaku šaubas par grāmatas nosaukumu: “Grāmata brīdinājums”. Izrādās, nosaukumu ir devis pats Skolotājs – nepastrīdēsies.

Tajā pašā vakarā es saņemu e-pastu:

“Vai zini – Skolotājs par tevi interesējās vakarā. Sacīja, ka tu esi mūsu cilvēks.

“Un ja kāds cilvēks zemes dzīves apstākļos LĪDZ ATNĀKŠANAI atpazina manu domu un par to sajūsminājās – viņam noteikti ir radniecība ar augstas kārtas Uguni, tādi ir retums.

Es kādēļ tā vaicāju – manai domai ir pavisam cits skanējums, kā ir pieņemts uz šīs zemes un ļoti maz kurš ir spējīgs uztvert šo mūziku. Tādēļ līdz atnākšanai tik maz tautas mani atpazīs. Skolotājs uzskata, ka es esmu kā lakmusa papīrītis ugunīgām apziņām. Un tie, kas spēs sajūsmināties par manu domu jau vairs nav vienkārši cilvēki – tie nokļūst Brālības uzmanības iekšējā lokā un par viņiem jau neaizmirsīs vairs nekad”

Un uzaicinājums aprunāties ar Skolotāju.

Ak, kādi cēli vardi! Kāds gods! Katra teosofa sapnis!

Un ko es? Nelaimīgais – nenovērtēju pagodinājumus – sāku saskatīt krāpšanu.

Atbildu izvairīgi, ka nepatika būtība Skolotāja sacītajam tajā forumā:

Citāts: “Bet vai var cilvēks kaut ko izdarīt? Aleks saka, ka cilvēks var visu, viņš spēj izmainīt sevi, viņš var sevi pilnīgot, var sevi pašpilnīgot. Tālāk Alekss paskaidro, ka Olkotam un Blavatskai piemita pietiekami liela netikumu buķete, kuri traucēja viņiem realizēt tos norādījumus, kurus viņiem deva Dižie Skolotāji. Kamēr cilvēks nav sācis klauvēt, kamēr nav izgājis caur šiem vārtiem, tikmēr viņš paliek par cilvēku un mainīt sevi, mainīt savas īpašības viņam būs galēji apgrūtinoši. Tas ir tas pats, kas pūlēties izvilkt savi no purva aiz matiem, kā to centās izdarīt barons Minhauzens – nesanāks. Vienalga, vai tiekoties ar pārbaudījumiem, kuri izpauž viņa sakrālo būtību, kuru izmainīt nav iespējams, tādēļ ka tu esi tikai cilveks, bet cilvēkam izmainīt cilvēcisko nav lemts. To var izmainīt no malas […]”

Un paskaidroju savu skatījumu, ka no malas iedots nevar tikt nekas, kas nav nobriedis pašā cilvēkā. Un atsakot veidot maketu, apvainodams viņus sektantismā piedevām totalitārā, sakot, lai nodod Skolotājam, ka es esmu noklīdusī avs, un interese par manu dvēseli nevar būt Gaismai, tik vienīgi tumsai…

… Taču pēc kāda laika rodās šaubas – bet varbūt tiešām tas ir Skolotājs, un es esmu palaidis garām savu dzīves iespēju?!

Un es saņemos uzrakstīt vēstuli Skolotājam. Atklātu.

“Sveicināts Gļeb,

Vēršos pie Jume kā pie … (mans korespondents) Skolotāja. Pieņemu, ka Jums ir zināma mana piesardzība, un es vēršos pie Jūsu cēlsirdības man piedot. Šobrīd tumsa plosās kā nekad un viens nepareizs solis var kļūt par cēloni kritienam bezdibenī…

Es nevaru lepoties ar intuīcijas skaidrumu, jūtām neuzticos, bet auksts saprāts un dedukcija ir neuzticams spieķis, un lūk, Jūsu priekšā ir būtne, kura ar neuzticību raugās pat pati uz savu ēnu…

Vai šāda vienība var derēt skolniecībai?

Bija man pārbaudījums – neizturēju. Bija man ticība – pazaudēju.

Un Jūs izrādāt interesi par mani un sakāt, ka esmu Jūsu cilvēks.

Ko man domāt?

Bet varbūt viss ir krietni vienkāršāk. Iespējams šobrīd nav īstais laiks apraudāt zaudējumus, ir jāņem šķēps un vairogs un kaujā! Kāda ir ģenerāļa pavēle?

Dziļi paklanoties,

….”

Skolotāja atbilde seko tajā pašā vakarā:

“Sveiciens arī tev, labo cilvēk.

Šaubu laiks ir pagājis. Es ilgi šaubījos un gaidīju nedivdomīgus pierādījumus. Es tos saņēmu. Bet tam man izgāja ilgstoši septiņi ar pusi gadi. Tev šī laika arsenālā nav.

Paši būtiskākie pierādījumi – Skolotājs man atklāj daudzu notikumu termiņus, un tie piepildās ar precizitāti līdz stundai (???), kaut tiek pareģoti daudzus mēnešus un pat gadus iepriekš. Neviens tumšais Hierearhs vai gaišreģis nevar vairākkārtīgi zināt termiņus ar tādu matemātisku precizitāti. Tas – ir Hierarhijas īpašums. Bez tam, daudzi varēja pārliecināties smalkākajā dailē un dziļākajā caur mani doto vārdu viedumā. Tas aizdedz sirdis un ietērpj dvēseles Gaismas bruņās, to ne ar ko nesajauksi. Un tādēļ šobrīd, Atnākšanas priekšvakarā, es esmu pilnvarots vairs neslēpt savus Uzdevumus.

Pasaule maz noturēs un daudz kas būs sagrauts, vairums cilvēku aizies, lai neatgrieztos. Bet mūsu uzdevums ir celt Jauno Pasauli un daudz līdzstrādnieku ir nepieciešams šim Uzdevumam.

Manā priekšā stāv vairāki Uzdevumi:

  1. Atklāt termiņus un parādīt, kas sagaida.

  2. Norādīt izeju, glābiņu katram, kurš to vēlēsies – norādīt Jaunās Pasaules Pamatus, kuru pieņemšana Garā sniegs dziedēšanu no garīgās tumsonības Jaunā Debesu Spīdekļa staros. Jaunajā pasaulē ienāks tikai tie, kas vēlēsies tajā dzīvot, kas to pieņems ar sirdi. Citi nenonāks. Un tādēļ pestīšana – ir izpratnē, kas ir Jaunā Pasaule un tās pieņemšanā.

  3. Tas ir aprakstīts tajā mazajā grāmatiņā, ko es uzrakstīju un līdzstrādnieki palīdzēja man to noformēt. Tā ir par Atnākšanas laiku, Apokalipsi un glābiņu katram.

Citi Uzdevumi stāv manā priekšā termiņos jau pēc Atnākšanas.

Tu vari kļūt par līdzstrādnieku, ja tava sirds vēlas kalpot.

Tev taisnība, par pagājušo pārdzīvot nevajag, citādi tā pienaglos un nedos mums izkustēties.

Skolotājs nožēlo, ka maz ir derīgu strādnieku sadarbībai.

Viņš sacīja: “Derīguma ceļš satrunējušā laivelē – nav ceļš pie mums”.

Izlem pats, esi derīgs vai neesi.

Ja atradīsi savu vājumu un atkāpsies – tā tam būs būt.

Ja atradīsi spēku savu un apņemsies – ej negraujami jo “kurš atdod bez atlikuma – iegūst visu.”

Un ko gan es varēju uz to atbildēt? Kā gan es, sajūsminātais, varēju pamanīt, ka ar vienas dienas intervālu, es esmu pārsēdies no “kurš spēs sajūsmināties par manu domu jau ir ne vienkārši cilveki (???) – tie nokļūst Brālības uzmanības iekšējā lokā un par viņiem jau nekad vairs neaizmirsīs” uz – “satrunējušu laiveli – ceļš (kurā) nav pie mums”. Un es atbildēju:

“Paldies par Jūsu atbildi,

Nododiet savam Skolotājam, ka Jums ir par vienu līdzstrādnieku vairāk. Kopumā ņemot, tas, par ko jūs stāstāt savā grāmatā, tika apspriests starp mani un manu kolēģi aptuveni gadu atpakaļ, pēc cunami Āzijā (šis cunami bija 2000-ajā, ja nemaldos). Bet pēc tam pieņēmu, ka tas viss ir mana fantāzija un atmetu domas par to. Taču lai vai kā, visus izmisuma posmus esmu jau izgājis, tā ka ja nāks tas, par ko Jūs rakstāt, es esmu gatavs uzņemt vilni.

Bet jūsu atbilde nedeva iemeslu šaubām

Ar cieņu, Jūsu

….”

Un lūk ko uz to atbild Skolotājs:

“Sveiks,

Davai izliksim akcentus saskarsmē.

Es negribētu, lai sadarbības procesā tu uzzinātu par mani no citiem cilvēkiem tā, kā viņi to saprot. Lai galveno tu par mani uzzini no manis pats.

1999 gadā Dižais Skolotājs, Valdnieks Morija (Blavatskas un Rērihu Skolotājs – tulk piez.), atrada mani, nosauca mani par savu dēlu, atklāja man sakrālo vārdu, iedeva Uzdevumu un dažus pareģojumus. Šo vārdu tagad var neslēpt – Dmitrijs-Fujama (Fujama – N.K. Rēriha sakrālais vārds – tulk piez). Tas sastāv no diviem vārdiem, bet tieši tā mani sauca Viņš un Viņa balsi es dzirdēju, un šī balss izrunāja šo vārdu, kad vērsās pie manis. Šis vārds nozīmē manu pēdējo iemiesošanos un daļēju iemiesošanos manī no Fujamas.

Pēc tam aptuveni septiņus gadus mēs nekontaktējāmies un es dzīvoju savu dzīvi, domādams par to, vai tas nebija sapnis. Uzdevumu, pareģojumus es pierakstīju un šo burtnīcu zinu no galvas. Skolotāja vārdi ir neticami skaisti, un visi viņa pareģotie termiņi piepildījās precīzi. Un lūk, gadu atpakaļ Viņš atkal parādījās un sacīja, ka ir pienācis laiks darboties.

Es saņēmu virkni norādījumus, izpildīšanas termiņus un ķēros pie darba.

Darba procesā bija virkne svarīgu notikumu, par kuriem man ir pienākums tev izskaidrot, lai tie nebūtu tev par atklāsmi tālākajā. Es varākas reizes, kad tas bija nepieciešams darbos, saņēmu Norādījumus no Helēnas Rērihas, un tāpat saņemu dažas korekcijas un Zināšanas no Buddas un Dižā Ceļotāja, kuri atbildēja man uz maniem sakrālajiem jautājumiem. Tas viss ir ļoti nopietni. (viņš man piezīmē, lai nesmaidu – tulk piez.)

Skolotājs sauc mani “Gaidošais Laikā”, un norāda, ka mans laiks pienāks pēc Atnākšanas: Narajans sūtīja savu dēlu dziestošajām, slīkstošajām tautām. Bija tas, kad ūdeņi deva Jaunas zemes. Rasu nomaiņā es apstiprinu Jaunu Tautu. Jauno debesu dievs būs Mīlestība. Ar viņu runās mans sūtnis Dmitrijs”

“Termiņa apzīmētais Morijas darbs aug.”

“Uz gadiem šiem ļaudīm runās Gaidošais Laikā”.

“Es došu ļaudīm Dmitriju”

Kā redzi, viss ir ļoti un ļoti nopietni. (man apgalvo Gļebs – tulk piez.). Valdnieks Morija ir darījis mani par savu uzticamības personu, dod man precīzus norādījumus un termiņus, un šīs Rigdena Pavēles (N.K. Rēriham ir tāda glezna – tulk piez.) es izpildu nelokāmi, ko arī prasu no saviem līdzstrādniekiem. Mūsu Kopiena vairāk līdzinās kaujas ordenim, kur katrs strādā dienām un naktīm, un patiesi ir tik daudz darba, ka nepietiek rokas, lai visu paspētu, kaut arī mūsu nav maz, un tādēļ līdzstrādnieki ir nepieciešami.

Bet disciplīna ir dzelžaina, un uzticība pilnīga, citādi sadarbība nesanāks. Ir jāaptver Uzdevumu un Darbu grandiozitāte, tikai tad var runāt par sadarbību, jo neizpratne noved pie nodevības, tu jau zini.

Apdomā labi vēlreiz, šeit viss ir ļoti nopietni (man atkārto trešoreiz Dmitrijs-Fujama – tulk piez.)

Ja apņemsies – būs nepieciešama tava palīdzība grāmatas maketa un vāka izveidē. Grāmatas tiek plānotas izdot četras tuvākajā laikā, vienu maketēs Igors, parējās viņš ir gatavs palīdzēt, t.i. to ko spēs, bet ne tik brīvi, kā šobrīd. Domā.”

Un lūk es, neticīgais Toms, sāku domāt. Vai tik tas nav “Anastasijas” V.Megrē finansiālās veiksmes atkārtojuma mēģinājums? Cik šobrīd ir Krievijā rērihiešu, kuri gaida Atnākšanu, (tāpat kā ebreji jau sen savu Mesiju, un budisti Maitreiju, un kristieši Cilvēka dēlu), kuri ar izsāpušā tuksnesī izķers grāmatas kā apmaldījušies ceļinieki – karti pie akas? Cik gan cilvēku ir nolēmis apmuļķot šis Gļebs-Narajama-Dmitrijs-Fujama, kurš “Pēc šī (kontakta ar Mahatmu M.) aptuveni septiņus gadus mēs (ar M.M.) nekontaktējāmies un es dzīvoju savu dzīvi, domājot par to, vai tas nebija sapnis” un pēc tam uzreiz kļuva par Skolotāju!!! Cik apmuļķoto pēc tam novērsīsies no teosofijas, uzskatot sevi par apmānītiem?

Dažas dienas vēlāk es visu šo saraksti ievietoju visapmeklētākajā Rērihu forumā Krievijā, kur mani uzņēma ar sapratni, jo tur jau šis cilvēks bija plaši pazīstams, sākumā kā Маленкий Лев, pirms tapa par Нараяма. Vēlāk pat parādījās šī cilvēka pilna biogrāfija, kas tika sastādīta no viņa paša ziņojumiem atšķirīgos forumos, ieskaitot porno forumus, kuros tad var izlasīt par laiku, ko viņš pavadījis starp Skolotāja apmeklējumiem. Krieviski lasošajiem interesentiem lūk saite: http://ay-forum.net/viewtopic.php?t=1596 – to pēc I.P. adreses ir sakomplektējis viens īsts Šerloks Holmss iz teosofijas (Artūrs Konans Doils arī bija teosofs), kur visa šī krāšņā daudzvārdainā personība uzplaukst patiesā dailē…

Taču kāds tam visam sakars ar Latviju, un Latvijas mākslu? Diemžēl – visdrūmākais, kādu var vien iedomāties. Jāņa Rozentāla mākslas skola ir vieta, kur Narajamas sekta ir atradusi sev atsaucīgus prātus. Nu, ne tik ļoti atsaucīgus, cik pakļaujamus hipnozei un nosuģestēšanai… nabaga bērni, kurus vecāki ir lolojuši un audzinājuši – viņu smalkās, mākslinieciskās dvēseles, lai daudzi, pat lieli talanti starp tiem nokļūtu šī rupjā, nekulturālā apsēstā mesmerizatora ķetnās…

Tiem, kas no viņa augstākminētajiem murgiem nesaprata ne vārda, un vispār visa mūsu sarakste izraisīja tikai veselīgu skepsi un neticību es gribu pateikt, ka faktiski visu valstu specdienesti, no to izbijšo aģentu vārdiem, tā arī nekad nav pārstājuši meklēt Ziemeļu Šambalu un Mahatmas, Dižos Garus, par kuriem pirmoreiz Rietumeiropai pavēstīja H.P. Blavatska, un kuri tika uztverti kā viņas fantāzijas augļi, vai zemapziņas Arhetipi no K.G. Junga puses, piemēram. Šie “Arhetipi” ir atstājuši par sevi visai taustāmas liecības vēstuļu sarakstes formā, kuras oriģināli ir atrodami Britu Muzeja eksponātu starpā un kuru ietekme uz cilvēkiem ir bijusi tik liela, ka faktiski atdevusi Indijai neatkarību no Anglijas, jo pirmo Indiešu valdību izveidoja A.O. Hjūms teosofs un viens no retajiem britiem, kam laimējās sarakste ar Himalaju Skolotājiem. Vēlāk šis pasaulīgais čela neizturēja pārbaudījumus un krita dugpas – tibetiešu melno magu rokās. Taču dižais Indijas reformators Mahatma Gandijs arī pirmoreiz ar Bhagavad Gītu iepazinās tieši caur teosofu, pašas madamme Blavatsky Krišnas sarunas ar Ardžunu tulkojumu uz angļu valodu, un bija tolaik modernās Teosofijas biedrības biedrs. Bet fundamentālākais Blavatskas darbs “Slepenā Doktrīna” pēc Einšteina meitas sacītā, pastāvīgi atradās uz Enšteina darba galda, un cilvēkam kurš ir iepazīstināts ar teosofijas dziļajiem ūdeņiem, nav noslēpums, no kurienes Einšteins ir smēlis savas zināšanas par Atomu u.c. Tas viss ir atrodams “Slepenajā Doktrīnā”, tikai zem citiem nosaukumiem, jo atoms tā izgudrošanas brīdī tika uzskatīts par matērijas smalkāko dalījuma pakāpi, un pašai Teosofijai ar šādu ķecerību nav nekāda sakara, stāstot par matērijas bezgalīgo dalījuma principu.

Kas sagaida tos bērnus, kas ir iekrituši Narajamas nagos, var izlasīt šīs lapas Psihiatrijas nodaļā. Varbūt kādam no viņiem arī paveicas labāk…

Bet tiem, kad tie ļaujas vilinājumam, un aizbrauc uz Maskavu, tiek ar vingrinājumiem, no kuriem vienmēr tik neatlaidīgi ir brīdinājusi klasiskā Teosofijas literatūra tiek vardarbīgi aktivizēti psihiskie centri, pastiprināti pievadot uz tiem asinis, un izraisot noteiktu fermentu izstrādi vairogdziedzerī un čiekurveida dziedzerī, un kā zieds, kas tiek atplēsts pirms laika, noplaukst, nedevis nobriest sēklām, tāpat arī šie jaunatklātie astrāla ceļotāji, un balsu dzirdētāji un domu lasītāji, kad būs izsmēlis savu spēku pacēluma vilnis – tiks ierauti atvarā.

Un kas to var apturēt? …

Un par termiņiem runājot – kur tad ir tā Apokalipse 2008. gada maijā, kam bija jāpiepildās, ar stundas precizitāti? Ak, jā, atkal atlikta…

P.S.

Tā grāmata gan tika izdota, bet ar citu nosaukumu, kurš man nav zināms, meklējiet to labākajās pilsētas grāmatnīcās 🙂

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s