Bībele zem skalpeļa

“Tev nebūs Bībeli saprast” – vai esat dzirdējuši par tādu bausli? Es arī ne. Taču, lai saprastu, kas Bībelē rakstīts, ar mācītāja izskaidrošanu vien būs par maz, jo tam var tikai piekrist, vai nepiekrist. Saprašanai vajadzēs analizēt. Taču pēdējais ir zem Baznīcas aizlieguma, bet tā kā pats es esmu no baznīcas izmests, (un tam arī ir savs stāsts), šāds liegums uz mani personiski neattiecas, un ja uz Jums tas attiecas, tad nedariet to, taču rakstu izlasīt jau Jūs varat…

Analīzei mums vajadzes faktus, kurus, lai iegūtu, mums būs aizņemas instrumentus no zinātnes, un proti, skalpeli. Nosterilizesim to, un tā kā Bībele ir dzīva grāmata, mums gribi-negribi būs jātaisa vivisekcija.

Paskatīsimies, kur tāda dzīvībai nesvarīgāka vieta:

Un otrā dienā, kad tie izgāja no Betānijas, Jēzus bija izsalcis. Un Viņš, ieraudzījis tālienē vīģes koku, kam bija lapas, gāja, vai tanī ko neatrastu; un Viņš, piegājis pie tā, neatrada nekā, kā tikai lapas, jo vēl nebija vīģu laiks. Un Viņš ierunājās un sacīja tam: Lai ne mūžam neviens no tevis augļus neēd! Un Viņa mācekļi to dzirdēja. Un viņi iegāja Jeruzalemē. ()

Un Viņš, vakaram metoties, izgāja no pilsētas. Un no rīta, garām iedami, tie redzēja vīģes koku nokaltušu līdz saknēm. Un Pēteris atminējies sacīja Viņam: Mācītāj, lūk, vīģes koks, kuru Tu nolādēji, ir nokaltis. Un Jēzus atbildēja un sacīja viņam: Ticiet Dievam! Patiesi es jums saku: ja kas sacīs šim kalnam: celies un meties jūrā, un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka tas notiks, ko viņš saka, tad tas viņam tā notiks. Tāpēc es jums saku: visu, ko jūs, Dievu lūgdami, lūgsiet, ticiet, ka jūs saņemsiet; un tas jums notiks. Un piedodiet, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, ja jums kas ir pret citu, lai arī jūsu Tēvs, kas ir debesīs, piedotu jums jūsu grēkus. Bet ja jūs nepiedosiet, arī jūsu Tēvs, kas ir debesīs, nepiedos jums jūsu grēkus. [Mk 11: 12-26]”

kss….

Mums ir galdnieka Dēls, kurš savos salīdzinājumos bieži izmanto dārznieka tēlu, un māca pazīt kokus pēc augļiem, taču pats bada iespaidā pēkšņi sagrib vīģes no vīģeskoka, kam tikai lapas, jo nav vēl vīģu laiks, kuras nesaņēmis nolemj nabaga kociņu uz nokalšanu, uzlikdams tam lāstu…

Taču vēlāk mācekļiem paskaidro – “ Ticiet Dievam! Tāpēc es jums saku: visu, ko jūs, Dievu lūgdami, lūgsiet, ticiet, ka jūs saņemsiet…”

Kāpēc tad Viņš Dievam nepalūdza gatavas vīģes no lapotnes, ar ko remdināt badu???

Ne, tā vietā lāsts, un basta!

Nu, nu, vai tā rīkotos pat izsalcis neprātis, kurš tic, ka ar iztēlotiem augļiem arī būs paēdis, kā varētu domāt kāds kristīgais zinātnieks?

Domāju, ka mēs esam uzdūrušies uz apendicīta, pat iekaisuša, kurš Baznīcai ir kalpojis par carte blanche Baznīcas lāstam.

Griežam laukā!

Kā? Jūs protestēsiet, vai tad tā drīkst rīkoties ar “Dieva Vārdu”? Taču skaidri ir rakstīts: Mateja evanģelijs. Nevis Dieva. Piedevām Bībele esot Dzīva, un viss kas ir dzīvs, pastāv kustībā. “Pastāvēs, kas pārmainīsies” – tā Rainis.

Nu, labi, labi, ja vēlaties atstāt, lai tā butu, taču tad mums šai alegorijai ir jāpiešķir nozīme – ka viss, kas ir priekšlaicīgs, vai vēl nav gatavs, kad tam jābūt, ir paradzēts nokalšanai, pārtapšanai par malku, kura der vienīgi krāsns iekuršanai, lai sasildītos, vai lai pagatavotu ēdienu, resp Dabā nekā nederīga jau tāpat nebūs…

Un ar šādu pieeju, veselā saprāta gaismā mums vajadzētu iziet cauri visai Jaunajai Derībai, jo daudz sārņu ir pienests tai pa Tumšajiem gadsimtiem.

Par pamatu paņemsim to Mīlestības Mācību, un visu kas tajā nemāca mīlestībai, mēs drīkstam aplūkot kā sekundāru, vai ne?

Ieraudzījis pūli, Viņš uzkāpa kalnā; un, kad apsēdās, Viņu ielenca mācekļi. Un viņš, tos sāka mācīt, sakot:

Lai svētīti prātā nabagie, jo tajos ir Debesu Valstība.

Svētīti raudošie, jo tie taps nomierināti.

Svētīti lēnprātīgie, jo tie zemi mantos.

Svētīti pēc patiesības alkstošie, jo ar patiesību tie taps remdēti.

Svētīti žēlsirdīgie, jo apželošana pār tiem nāks.

Svētīti sirdī tīrie, jo tie Dievu redzēs.

Svētīti mieru nesošie, jo tos sauks par Dieva dēliem.

Lai svētīti vajātie par patiesību, jo viņos ir Debesu Valstība.

Un lai svētīti arī jūs, kad jūs zākās un vajās un visādi Mani apmelos. Priecājaties un līksmojiet, jo diža ir jūsu alga debesīs: tā ir vajāti arī pravieši, kas pirms jums bijuši.

Jūs esat zemes uzlabotāji. Taču, ja uzlabojums zaudē savu stiprumu, ko lai ar to zemi iesāk? Tā jau nekam vairs nav derīga, tik vien kā izmest ļaudīm par pakaišiem.

Jūs esat pasaules gaisma. Jo nevar tapt pilsēta apslēpta, kas stāv kalnā. Un, sveci iedegušais, neliek to zem poda, bet svečturī, lai tā staro visiem, kas namā. Tā lai tad mirdz jūsu gaisma cilvēkiem, lai tie redzētu jūsu labos darbus un slavētu jūsu Tēvu Debesīs.

Nedomājiet, ka Es esmu nācis likumu pārkāpt vai praviešus noliegt: ne noliegt Es esmu nācis, bet piepildīt. Jo saku jums patiesi: kad debesis un zeme zudīs, ne zilbe vai komats no Likuma nezudīs, līdz viss taps piepildīts.

Un tātad, kurš pārkāps mazāko vienu no šiem baušļiem un mācīs tā rīkoties cilvēkiem, tas par mazāko tiks saukts Debesu Valstībā; bet kurš baušļus piepildīs un ar to citus iemācīs, tas taps par dižu saukts Debesu Valstībā. Jo, Es saku jums, ja jūsu tikums nepārspēs mirušā burta un baznīcas kalpu tikumus, jums Debesu Valstības neredzēt.

Jūs esat dzirdējuši, ka agrāk ir sacīts: nenogalini, bet kurš nogalinās, taps sodīts. Taču Es jums saku, ka katrs, kurš dusmosies uz savu brāli bez pamata, tiks tiesāts, bet kurš sacīs savam brālim “nelietis”, tiks tiesāts augstākajā tiesā; bet kurš sacīs “neprātis”, degs krematorijā.

Jūs esat dzirdējuši, ka agrāk sacīts: nenododies gadījuma sakariem. Bet es jums saku, ka katrs, kurš jau skatās uz sievieti ar iekāri, jau ir tiem nodevies savā sirdī…

Vēl jūs esat dzirdējuši, ka senčiem ir sacīts: nelauz zvērestu, bet turi savus solījumus Dieva priekšā. Bet Es jums saku: nezvēriet vispār: ne pie debesīm, jo tas ir Dieva altāris, ne zemes, jo tā ir Viņa pakāje; ne pie Svētās pilsētas, jo tā ir Dižā Valdnieka pilsēta. Nezvēri pat pie savas galvas, jo tu pats nespēj uz tās nevienu matu padarīt ne tumšāku, ne sirmu. Bet lai jūsu vārdi butu: jā, jā; nē, nē; un viss pārējais ir mainīgs.

Jūs esat dzirdējuši: acs pret aci, zobs pret zobu. Bet Es jums saku: nepretojies ļaunumam. Un kurš sit tev pa labo vaigu, izvairies pa kreisi, un kurš gribēs tiesāties ar tevi un atņemt tavu kreklu, atdod tam arī virsdrēbes (varbūt viņš nokaunēsies – tulk. piez.). Tam kurš tev lūdz, dod, un neizvairies no tā, kurš vēlēsies aizņemties. (taču neļauj velnam pa muguru dancot – tulk piez.)

Jūs esat dzirdējuši – mīli savu tuvāko un savu ienaidnieku ienīsti. Bet es jums saku: mīliet jūsu ienaidniekus, svētījiet, kas jūs nolād, dariet labu tiem kas jūs ienīst un lūdzieties par tiem, kas jūs vajā, lai jūs būtu jūsu Debesu tēva dēli, jo Viņš liek Saulei lēkt arī pār ļauniem, un lietu sūta kā pār taisnīgiem tā netaisniem. Jo, ja jūs mīlēsiet tik tos, kas jūs mīl, kāds tad ir jūsu nopelns? Vai tad tāpat nerīkojas arī banķieri? Un ja jūs sveiciniet tikai jūsu brāļus, ko tādu īpašu jūs darāt? Vai tad tā nedara arī Briselē?

Jēl esiet pilnīgi, kā pilnīgs ir Tēvs jūsu Debesīs!”

Punkts.

Cilvēkam, kurš vēlas sekot Kristum vairāk zināt nav nepieciešams. Mēs varam paturēt visu leģendu, kas ir kosmogoniska savā būtībā, kaut cilvēks jau arī nevar nesekot zvaigznēm, taču tad tā ir rūpīgi jāiztīra no visiem: “jo Kristus domāja tā, un tāpēc ka Viņš gribēja tā”, jo ko gan Matejs, Lūka vai pat Jānis, pēc saviem gadiem simts vai vairāk, kad tika rakstiti evanģeliji, varēja zināt no tā, kādi ir bijuši patiesie Jēzus motīvi…

Baznīca.

Vai esat pamanījuši, ka aiz Grieķu baznīcas altāra Kristus tēls ir svētījošs, taču aiz Romas – krustā sists?

Es mazgāju rokas nevainībā” – sacīja Poncijs pilāts, jūdejas Romiešu valdnieks, visu vainu uzticēdams satrakotam, uzkūdītam pūlim. “Es esmu Dzīvības ūdens” – ir sacījis Tas, kuram šis pats roku mazgātājs vaicāja: “Kas ir Patiesība?”

Patiesība ir tāda, ka šis gļēvulis, nu gluži kā pats apustulis Pēteris, kurš pats trīsreiz noliedza savu piederību Kristum, uz kura kā “klints” ir būvēta visa Katoļu Baznīca, mazgāja rokas ūdenī, kas ir pats Dzīvības avots uz Zemes.

Paskatieties, kā mums nelāgi sanāca” – vēstī katoļu baznīcas altāra rotājums…

Taču Jēzus piedeva saviem asins brāļiem – ebrejiem, jo redzēja, ka “tie nezina, ko viņi dara”, un tā kā Viņš mācīja piedot arī saviem ienaidniekiem, es domāju ka arī Poncijam Pilātam ir piedots…

Un tiem kas meklē piedošanu saviem grēkiem, nevajadzētu iet Katoļu, vai tās atzara Luterāņu baznīcai ar līkumu, jo tur tie var saņemt piedošanu.

Savukārt tiem, kas meklē tikai Mīlestību, bet jūtas vāji, ejot vienatnē šo Šauro Ceļu, ir laipni gaidīti Pareizticīgo draudzē, no kuras es pats esmu izmests kā “nederīgs”, taču par to cits stāsts.

Varbūt vienīgi pašām Baznīcām būtu mazliet jācaurskata savi dogmati, teiksim, nu, Dieva dēļ.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s